Tāpat vien

Šodien ar paziņu nonācām pie kopīga secinājuma, ka atklāt savas jūtas otram un pateikt to, ka nevari iedomāties dzīvi bez šī cilvēka, ir neiedomājami grūti. Jau pēc atšķirtām nedēļas tu ilgojies pēc otra, lai gan zini, ka pirmdien tu viņu atkal satiksi, taču viss, kas notiks, būs tikai jauka parunāšanās un paķiķināšana. Tas nenormāli sāp un ietekmē. It sevišķi, ja otrs cilvēks tagad ir laimīgs kopā ar kādu citu, kā šī frāze iespējams var sačakarēt draudzību. Piedevām grūti ir tas, ka šis cilvēks ir viens no taviem labākajiem draugiem.
Kur ir taisnība? :)